Līdzjutēja: Hokejs sievietei sniedz vienlīdzību Apriņķis.lv
- Autors: "Olainfarm" pārstāvji
Foto no personīgā arhīva
Latvijas sieviešu hokeja izlase 7.aprīlī Rīgā izcīnīja uzvaru Pasaules čempionāta hokejā sievietēm pirmās divīzijas B grupas noslēdzošajā mačā, turnīrā ieņemot godalgoto otro vietu. Somu speciālista Hannu Saintulas vadītā izlase pēdējā cīņā uzveica Lielbritānijas spēlētājas ar 3:2. Neskaitāmi hokeja līdzjutēji visa čempionāta laikā atbalstīja Latvijas izlasi klātienē, šo sieviešu čempionātu padarot par vienu no apmeklētākajiem Latvijas vēsturē.
Kāds ir sieviešu hokejs, un kāpēc tam vērts sekot līdzi? Ar saviem iespaidiem dalās hokeja līdzjutēja Evija Krinkele, kura pati ir mamma jaunai hokejistei, bet ikdienā strādā tikpat aizraujošā un izaicinošā profesijā – zāļu reģistrācijā – uzņēmumā “Olainfarm”. Viņa ir viena no tām, kas apmeklēja visas Latvijas sieviešu izlases spēles klātienē.
Līdzjušana savējo sportam – tas ir patriotisms
“Kad biju pavisam maza, ar vecākiem gāju skatīties hokeju uz Sporta pili,” atceras Evija. “Pirmās spēles pat īsti neatminos – tas laikam bija vecais “Dinamo”. Taču labi atceros “Rīgas Dinamo” jauno versiju – šķiet, ka bijām uz pilnīgi visām spēlēm! Arī izlases spēles es vienmēr skatos. Pagājušogad aizbraucām uz Tamperi – tas bija kaut kas kolosāls. Naktī izdomājām nopirkt biļetes – un aiziet!”
Viņa tic – hokejs izraisa ļoti spēcīgas emocijas. Pati svarīgāka no tām ir patriotisms. “Es patiesībā sekoju līdzi daudziem sporta veidiem, izņemot, šķiet, futbolu – tas man liekas nedaudz garlaicīgs,” smejas Evija. Vēlme, lai mūsējie uzvar, viņai veido noturīgu interesi par hokeju. “Un emocijas, ko jūtām Tamperē, kad latvieši cīnījās par bronzu, nav vārdos aprakstāmi. Mēs kliedzām un bļāvām, bet tāpat likās, ka nevar izpaust visu, kas iekšā,” atceras viņa.
Pagājušajā gada nogalē viņa apmeklēja arī Latvijas jauniešu U20 izlases spēli Gēteborgā. Arī šo pieredzi viņa izbaudīja pilnībā un tagad var droši teikt, ka bijusi teju visu vecuma grupu Latvijas valstsvienību čempionātos klātienē. Evija saka, ka fanošana palīdz atrast arī jaunus draugus, jo īpaši pašu spēlētāju ģimeņu lokā. “Vecāki, kuru bērni spēlē hokeju, turas kopā. Mēs visi esam arī savu bērnu kvēlākie līdzjutēji. Nesen, piemēram, nopirkām bungas, lai līdzi jušana būtu vēl skaļāka. Atbalstam cits citu arī situācijās, ja kāds guvis traumas.”
Sieviešu hokejs – citāda pieredze
Evija vienmēr skatās arī sieviešu hokeju. “Šis pasaules čempionāts – pirmās divīzijas B grupas sievietēm – bija pavisam īpašs, jo to patiesi gaidīju. Lai arī mana meita, kas aktīvi trenējas hokejā, izlasē vēl nestartē, sieviešu čempionāta norise mājās ir kas īpašs. [..] nereti visa uzmanība koncentrējas uz vīriešu izlasi, bet arī šajā čempionātā sievietes pierādīja, ka spēlē aizraujoši, atmosfēra arēnā ir lieliska!”
Kas Eviju piesaista sieviešu hokejā? “Sieviešu hokejs varbūt ir nedaudz lēnāks, bet ne mazāk emocionāls un aizraujošs. Emociju tur patiesībā ir vairāk, jo tāda ir sieviešu būtība – jūtīgāka un emocionālāka. Tāpēc visas kaislības izjūtamas pat labāk nekā vīriešu hokejā. Vīriešu hokejs ir agresīvāks. Kungiem patīk "iebortēt" un pakauties, bet sievietes plūstošāk izjūt spēli, ir vairāk azartiskas. Tas fanam sniedz pavisam citādu pieredzi. Un sievietes, ziniet, ir arī emocionālākas līdzjutējas. Nereti sanāk pat raudāt! Mums nevajag kautiņus, mums vajag bullīšus un pagarinājumu. Uz vardarbības elementiem nav patīkami skatīties, bet uz skaistu spēli gan.”
Evija aktīvi seko līdzi arī vīriešu izlases pārbaudes spēlēm. Viņa kopā ar meitu klātienē apmeklēja 10. un 11.aprīlī notikušās spēles, kā arī valsts svētku brīvdienās dosies uz pārbaudes spēlēm pret Norvēģijas komandu.
Meitenes var!
Izrādās, daudzi nemaz nezina, ka meitenes arī var trenēties hokejā. Evija stāsta, ka paziņas, atnākot ciemos un ieraugot viņas mājās hokeja ekipējumu, jautā: kas tad ģimenē spēlē? Ir pārsteigti, uzzinot, ka meita. Pat ne tāpēc, ka hokeju tradicionāli uzskata par vīriešu sportu un ne aizspriedumu dēļ – vienkārši nav informēti, ka ir arī meiteņu hokeja komandas, kas turklāt Latvijā arvien attīstās un kļūst populārākas.
“Meita spēlē “L&L”. Tā ir sieviešu komanda. Spēlēt hokeju ierosināju es pēc tam, kad jau izmēģinājām vairākus sporta veidus. Ar basketbolu “nesalīmējās”, jo bija nepatīkama trauma. Un tad man sociālajos tīklos uzpeldēja reklāma – “nekad nav par vēlu, meitenes, nāciet trenēties hokejā”! No sākuma meita bija pret – likās, ka atkal satraumēsies. Pienākuma pēc viņa man padevās, aizgāja uz pirmo nodarbību… un bija sajūsmā. Ļoti patika uzreiz. Tagad viņa ir pateicīga, ka iedvesmoju pamēģināt.
Uzskatu, ka hokejam ir viena būtiska priekšrocība, kas ne vienmēr ir acīmredzama. Visas meitenes hokeja formā ir vienādas. Vienalga, kā tu izskaties, galvenais, kā tu juties, kā tu spēlē! Tas nav skaistumkonkurss un noņem meitenei sabiedrības uzspiestos stereotipus. Visas izskatās līdzvērtīgas – vienlīdzīga komanda! Es pati esmu uzvilkusi hokeja formu. Tas bija ļoti atbrīvojoši – vairs nevērtēt pēc drēbju skaistuma, frizūrām, ķermeņa svara. Hokejs sievietei sniedz vienlīdzību,” noslēdz līdzjutēja.